Priekš manis filma nebija Graubas&Ēķa turpinājums, manuprāt, lieliskajiem ''Rīgas Sargi'', citā žanrā, bet gan daudz kas personiskāks. Attieksmi pret filmu ļoti mainīja viens fakts...tas, ka esmu studentu korporācijas ''Selonija'' biedrs. Jūs jautāsiet kādā veidā? Atbilde - vistiešākajā, jo lielāko daļu oriģinālās sapņu komandas 1935. gada meistarsacīkstēs Ženēvā veidoja studentu korporāciju biedri, turklāt 3 no tiem bija sēļi - Eduards Andersons, Herberts Gubiņš un Edgars Rūja. Tāpat uz arī pašu filmēšanu bija uzaicināti un vēlāk filmā bija redzami daudzi sēļi. Gan no krāsnešu vidus, gan krustdēlu.Loģiski, pēc iepriekš rakstītā, var secināt, ka filmu neskatījos viens. Protams, ka to darīju kopā ar sēļiem un ne tikai....Bija arī ļoti daudz citu korporāciju biedru, jo konkrētais seanss bija vairāk paredzēts sabiedrībai no korporāciju vidus. Piemēram, biedri no studentu korporācijas ''Beveronija''. Starp citu, sapņu komandas lielākā zvaigzne un līderis(Rūdolfs Jurciņš) bija tieši šīs korporācijas biedrs.
Tiktāl par mana paša personiskajām sajūtām un nelielo vēsturi filmas sakarā.
Galvenais secinājums par filmas stāstu bija tāds, ka tā ir klasiski episka sporta žanra filma. Tāda, kur pastarīši(kas bija Latvijas komanda), neskatoties uz ar vien jaunām grūtībām un sabiedrības šaubām, spēj šokēt visu pasauli(izcīnīt Eiropas čempionu titulu). Pašam patika, ka filma tomēr sniedza ne precīzu, bet tomēr vispāreju ieskatu tā laika vēsturē un dzīvē. Vismaz man tā lika aizdomāties, ka būtu dzīvot 30. gadu Latvijā. Tā laika cilvēki un pati dzīve...varbūt es tikai idealizēju..Šādu sajūtu izraisīšanu, manuprāt, jau var uzskatīt par vienu no lielākajiem filmas veiksmes stāstiem. Aktierspēle bija ļoti laba. Varbūt, ne tik atmiņā paliekoša kā ''Rīgas Sargi''(šeit lielu lomu spēlē filmas žanrs), bet tomēr pietiekami. Jānis Āmanis kā Valdemārs Baumanis pārliecināja, tāpat kā Baumaņa sievas Elvīras lomas atveidotāja Inga Alsiņa. Priekš manis, kā virspusēja latviešu kino sekotāja(diemžēl :( ) tieši šie aktieri arī visvairāk pārsteidza, jo iepriekš ar viņu perfomancēm nebiju saskāries. Katrs sapņu komandas pārstāvis filmā ienesa savu kaut ko savu, piemēram, Andrejs Krisons bija iedomīgs, bet Valdis Melderis bija pilnīgs pretstats. Treneris Dekšenieks bija prasīgs, komandas līderis Jurciņš godkārīgs, taču vienlaikus saprotošs u.t.t. Vienīgais nelielais feils bija tas, ka gan šveicieši, gan spāņi runāja latviešu valodā, bet tas uz vispārējā filmas fona bija vien tāds sīkums.
Filma patiešām ir skatīšanās vērta. Dotu filmai 4 ar pusi zvaignzes no piecām, bet pateicoties lieliskajai atmosfērai un personiskumam dodu visas 5.
Tā...pirmā jebkad mūžā rakstītā recenzija par filmu ir galā. Cik nu recenzija, vairāk pārdomas, ko laikam arī tieši gribēju panākt.
Filmas treileris:
http://www.youtube.com/watch?v=nvksjAB8kUQ
Ieskats filmas pirmizrādē:
http://www.youtube.com/watch?v=kUEgoR_t1iw
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru